Tonga
| Tongas Karaliste Puleʻanga Fakatuʻi ʻo Tonga Kingdom of Tonga |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: Ko e ʻOtua mo Tonga ko hoku tofiʻa (Dievs un Tonga ir mans mantojums) |
||||||
| Himna: Ko e fasi ʻo e tuʻi ʻo e ʻOtu Tonga |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Nukualofa 21°08′S 175°12′W / 21.133°S 175.200°W | |||||
| Valsts valodas | tongiešu, angļu | |||||
| Valdība | konstitucionālā monarhija | |||||
| - | Karalis | Tupou VI[1] | ||||
| - | Premjerministrs | Siaosi Sovaleni | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | no Apvienotās Karalistes protektorāta | 1970. gada 4. jūnijā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 748 km² (199) | ||||
| - | Ūdens (%) | 4 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2021. gadā | 100 209 | ||||
| - | Blīvums | 139/km² | ||||
| IKP (PPP) | 2021. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $655 miljoni | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $6496 | ||||
| TAI (2019) | ▲0,725 (augsts) (104.) | |||||
| Valūta | paana (TOP) |
|||||
| Laika josla | (UTC+13) | |||||
| Interneta domēns | .to | |||||
| ISO 3166-1 kods | 776 / TON / TO | |||||
| Tālsarunu kods | +676 | |||||
Tonga (tongiešu: Tonga, angļu: Tonga), oficiāli Tongas Karaliste (Puleʻanga Fakatuʻi ʻo Tonga, Kingdom of Tonga), ir valsts Klusā okeāna vidusdaļā tāda paša nosaukuma arhipelāgā, kas sastāv no 177 salām,[2] no kurām 96 ir apdzīvotas. Tonga ir vienīgā Okeānijas monarhija un vienīgā Okeānijas teritorija, kas nekad nav bijusi pilnībā kolonizēta.[nepieciešama atsauce]
Sauszemes robežas ar citām valstīm nav, bet teritoriālie ūdeņi ziemeļos robežojas ar Samoa, austrumos ar Niue, bet rietumos ar Fidži teritoriālajiem ūdeņiem. Tongas platība ir 748 km², iedzīvotāju skaits 2011. gadā bija aptuveni 103 tūkstoši. Valsts galvaspilsēta ir Nukualofa.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Tongas salas apdzīvotas jau ap 1500. gadu p.m.ē., kad tajās ieradās Lapitas kultūras pārstāvji. Viņi bija prasmīgi jūrasbraucēji un izplatīja Polinēzijā keramiku, zemkopību un austronēziešu valodas.
Apmēram 10. gadsimtā Tongā izveidojās spēcīga valdnieku sistēma ar titulu Tuʻi Tonga. Tongas valdnieki kontrolēja plašus sakarus Klusā okeāna dienvidu daļā, tostarp ar Samoa, Fidži un citām salām. Šo ietekmes zonu reizēm dēvē par Tongas jūras impēriju.
Eiropieši Tongu sasniedza 17. gadsimtā. 1616. gadā salas apmeklēja nīderlandiešu jūrasbraucēji Vilems Shautens un Jakobs Lemērs. 18. gadsimtā Tongā vairākas reizes ieradās britu pētnieks Džeimss Kuks, kurš salas nosauca par “Draudzīgajām salām”, jo vietējie iedzīvotāji viņu uzņēma labvēlīgi.
19. gadsimtā Tongā pieauga Eiropas misionāru ietekme. Kristietība kļuva par nozīmīgu sabiedrības daļu. Šajā laikā notika arī iekšējas cīņas par varu, līdz valdnieks Džordžs Tupou I apvienoja salas vienotā karalistē. 1875. gadā tika pieņemta Tongas konstitūcija, kas nostiprināja monarhiju un valsts pārvaldi.
1900. gadā Tonga kļuva par Lielbritānijas protektorātu, tomēr saglabāja savu monarhiju un iekšējo pašpārvaldi. Atšķirībā no daudzām citām Klusā okeāna salām Tonga nekļuva par pilnībā kolonizētu teritoriju.
1970. gada 4. jūnijā Tonga ieguva pilnīgu neatkarību no Lielbritānijas protektorāta statusa un pievienojās Nāciju Sadraudzībai. Valsts saglabāja konstitucionālu monarhiju.
21. gadsimtā Tongā notika pakāpeniskas politiskas reformas. 2010. gadā tika paplašinātas parlamenta vēlēto pārstāvju tiesības, un valsts pārgāja uz demokrātiskāku pārvaldes sistēmu. Mūsdienās Tonga ir viena no retajām Polinēzijas monarhijām un saglabā nozīmīgu tradicionālās kultūras lomu valsts dzīvē.
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Tongas saimniecība lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju kapitālieguldījumiem un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 27,9% no IKP, šis rādītājs bija ceturtais augstākais no visām valstīm.[3]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Tupou VI, proclaimed new King of Tonga
- ↑ "Zemūdens vulkāni rada jaunu salu". Ilustrētā zinātne (117): 6. 8/2015.
- ↑ «Migration and Remittances Factbook 2016». Pasaules Banka. 2016. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. novembrī. Skatīts: 2016. gada 12. decembrī.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tonga.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Tongas tūrisma ceļvedis (angliski)/(ķīniski)
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
|